The Heanvenly Culture World Peace Restoration Ligth (HWPL) asina Memorandum of Understanding (MoU) ho Ministériu Ensinu Superiór Siénsia no Kultura (MESSK) kona-ba Edukasaun ba Pás (Peace Education).
Ministru Ensinu Superiór Siénsia no Kultura, José Honorio Da Costa Pereira Jeronimo haktuir, iha fulan kotuk HWPL konvida ona nia ba partisipa iha programa ne’e iha Korea no ohin loron ministériu hamutuk ho diretór jeral ensinu superiór, nomos instituisaun no universidade sira asina memorandu ida ko’alia kona-ba pás”.
“Ita hatene katak pás ne’e importante tebes iha país ne’ebé konflitu no pás mai husi ema ida-idak no ba família liuliu governu ho HWPL hanoin ba futuru bele tau mós peace education iha kurikulum no lori mós ba ensinu superiór sira lori ita nia joven sira hatene katak pás ne’e importante” tenik Ministru Ensinu Superiór, Jose Honorio Da Costa Pereira Jerónimo.
Nia hatutan intervesaun husi Jenifer nia katak peace education ne’e importante tebes ba ensinu superiór tanba ne’e deside asina akordu ho parseiru HWPL hodi ko’alia kona-ba pás
Nia esklarese depois asina ida sei kontinua nafatin servisu ho HWPL hodi estabelese kurikulum ida kona-ba pás no mós ko’alia ona ho instituisaun balun bele loke kursu kona-ba pás. UNTL mós iha ona masteradu ba estudu pás tanba ne’e mak ohin instituisaun no universidade sira hamutuk hodi estabelese kursu ba pás iha joven sira nomós ba Timor-Leste.
Iha sorin seluk Presidente IPB Acasio Cardoso Amaral hateten, importante mós tau edukasaun ba pás kurikulum atu eduka joventude sira hadomi pás tanba ita hanesan nasaun ida ne’ebé mak sai husi konflitu boot.
“Dalaruma joven sira violetu no kria konflitu no objetivu ida ne’e mak atu kria pás no formaliza joven sira liu husi edukasaun nunee sira sai husi universidade no sira bele sai ajente ba pás iha sosiedade” hateten Presidente IPB Acasio Cardoso Amaral.
Nia hatutan tuir akordu ne’ebé mak asina ona MoU ne’e prontu no konkorda atu aplika no hamósu kurikulum ida kona-ba edukasaun da pás iha instituisaun ida-idak.
“Ami hatama kursu ida ne’e ba kurikulum Nucleo maibé ami iha kursu obrigatório hanesan inglés, portuges no tetum, no edukasaun da pás sei hola parte hamutuk ho grupu ida ne’e hanesan kursu konkluzariu no estudante sira tenki foti ida ne’e” tenik nia.
HWPL maka organizasaun naun-governamentál ida ne’ebé estabelese iha loron 25 fulan-maiu tinan 2023 , no rejistadu iha Governu Metropolitanu Seul Repúblika Koreia nian. Nia asosiadu ho Departamentu ONU nian ba Komunikasaun Globál (DGC) no iha Estatutu Konsultivu Espesiál ho Konsellu Ekonómiku no Sosiál ONU nian (ECOSOC). Hodi tuir espíritu Deklarasaun Dame Mundiál nian. HWPL hala’o hela atividade dame nian iha mundu tomak hodi hakarak atu hetan dame mundiál liuhosi kultura lalehan nian no restaura komunidade globál ho naroman.HWPL kria husi veteranu ida ho naran, ‘Lee‘ tanba nia iha inisiativu kria ida ne’e hodi harii pás iha nasaun 170 hodi hola parte iha laran.
Jornalista: Arlindo R. Nunes & João de Araújo
Discussion about this post