Radio, online – Ministerio das Finansas halo enkontru ho tema Yellow Road Workshop ba Direitor Jeral (DJ) husi ministerio hotu hodi halo evaluasaun ba gastu ezekusaun orsamental iha tinan 2011 ho total 84%.
Ba jornalista Ministra das Finansas Emilia Pires Segunda (2/4) dehan, halo Yellow Road Workshop, tinan-tinan ita iha kostume hodi halao ida ne’e atu halo evaluasaun ba gastu orsamentu ne’ebe ita gastu ou ezekuta iha 2011.
2013 hanesan preparasaun ba halo orsamentu iha 2013, normalmente kostume hahu iha fulan Marsu maibe fulan Marsu MF iha servisu barak ho ida ne’e mak halo fali iha fulan Abril.
Ajenda konaba elementus makru ekonomiku i depois konaba dispezas publika, diskusaun orsamental, sustentabilidade financeira no dezafius saida mak ita hetan saida mak ita hadi’a ba oin i rekomendacoens.
“Ita hatene, governu kuandu oras to laiha ona i governu tenki fo mai no mos tenki fo fali mai maibe direitor no funsionario publiku sira sei iha ne’eba i makina ne’e tenki kontinua halo nafatin tanba ne’e sira nia servisu,”Emilia komenta.
Ministra Finansas ne’e hatutan, tenki kontinua halo tanba informasaun barak ne’ebe diretor geral (DG) sira peskija ou husi finansas halo estudo barak, survey ses husi rezultado sasan sira ne’e fo sai ba sira hanesan mos state finance estudo konaba sustentabilidade, financeira ho informasaun sira ne’e mak sira seluk bele halao sira nia servisu hodi fo dezisaun no rekomendasaun ba governu foun.
Instrumentu ou sistema maka ministerio finansas hakiak i hari tiha ona para aumenta boa governasaun iha ita nia estado laran, tanba ida ne’e mak sei halo lansamentu konaba ida ne’e portanto jestaun ajuda externa ninian atu kontrola programa duadores sira nian para hatene osan duadores sira nian hodi fo ne’ebe i ba seitor ne’ebe.
Depois mos iha portantos rejultado tanba ida ne’e importante teb-tebes, ita rona ema barak dehan osan barak mak sai ona maibe osan ne’e halo saida, maibe orsida mak ita sei bele hare katak orsamentu ida ne’e atu halo edifisu ida ne’e to iha ne’ebe ona.
Orsamentu ne’ebe mak gasta 2011 iha 84% ezekusaun orsamental ne’ebe seidauk auditado maibe agora auditoria tama hela, sei auditori tama so iha fins de junho mak ami foin bele hare kontas auditadas maibe kontas ne’ebe husi finansas husi tezouro halo tiha ona indika katak ezekusaun total orsamentu maka 84%.
“Hau hare katak ita nia funsinario publiku no ita nia direitor sira komesa iha intendimentu klean liu tan laos deit klean maibe hanesan vizaun global ne’ebe luan no klaru, i sira hare mos sira nia konfiansa hodi hato no iha komitmentu atu buka dalan hodi hadi’a diak liu tan,”dehan Emilia.
Discussion about this post